International Senior Dance Congress 2026
Par ISDC 2026
2026.gada 18.-22.maijā Latvijā ieradās dažādu senioru deju organizāciju pārstāvji, šīs disciplīnas treneri un koordinatori savās mītnes valstīs, kā arī entuziasti no 16 dalībvalstīm, lai vienotos kopīgam mērķim – veidot senioru dzīvi krāsaināku, dzīvespriecīgāku un veselīgāku, apgūstot mācību programmu turpmākajiem 3 gadiem!
Starptautiskais Senioru deju kongress (turpmāk tekstā “ISDC” (International Senior Dance Congress)) tiek organizēts reizi 3 gados kādā no starptautiskās senioru deju kustības 16 dalībvalstīm (Latvija, Austrija, Beļģija, Brazīlija, Šveice, Vācija, Luksemburga, Somija, Horvātija, Ungārija, Itālija, Dānija, Nīderlande, Portugāle, Norvēģija, Igaunija). Pirmais ISDC tika organizēts 1983. gadā Flandrijas reģionā Beļģijā.
ISDC ir organizējušas arī Francija un Zviedrija, taču šogad šīs valstis netika pārstāvētas.
2026.gada 18.-22.maijā tas notika jau 17.reizi, taču pirmo reizi Austrumeiropā.
“ISDC 2026” rīkoja Latvijā reģistrēta un funkcionējoša biedrība “LATVIJAS SENIORU DEJU APVIENĪBA” (turpmāk tekstā “LSDA”) - vienīgā organizācija Latvijā, kas pārstāv mūsu valsti Starptautisko senioru deju kustībā kopš 2010.gada.
ISDC dod iespēju ne tikai papildināt senioru deju repertuāru, tā ir lieliska iespēja stiprināt esošos un dibināt jaunus starptautiskos kontaktus vienotai mācību programmai senioru paaudzes mūžizglītībā, veicinot viņu labbūtību. Kongresa norise Latvijā atvērs jaunu lappusi mūsu valsts sociālās un kultūras telpas bagātināšanā, nostiprinot senioru deju kā patstāvīgu, stabilu, nopietnu, atbildīgu un perspektīvu deju žanru.
Izmantotās mācību metodes ir semināri par dažādām tēmām: debates par šī žanra attīstību un izplatīšanu, deju pielāgošana un/vai radīšana mērķauditorijai – senioriem un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī jaunu deju apguve, ko prezentē katra dalībvalsts.
Senioru deja Latvijā tiek apgūta jau no 1999.gada. Kopš 2006.gada šo deju žanru mūsu valstī pārstāv LSDA, kas 2010.gadā tika uzņemta kā pirmā organizācija no Austrumeiropas valstīm Starptautiskajā Senioru deju asociācijā. Apliecinot savu mērķtiecību, gūstot starptautisku cieņu un atzinību, 2026.gada kongresu tika uzticēts rīkot Latvijā.
Kongresā lietotās valodas ir angļu un vācu.
Dalībvalstis
Par dalībvalsti - Latvija
SENIORU DEJAS ATTĪSTĪBA LATVIJĀ
Aicinām dejas ceļojumā uz mazu, skaistu zemi Baltijas jūras krastā – Latviju.
Latvijas valsts vēsture ir veidojusies tikai mazliet ilgāk par 100 gadiem, taču pusgadsimtu bija okupēta teritorija, kas liedza augt un attīstīties līdzi Rietumeiropas kultūrai. Pēdējās desmitgadēs kopš neatkarības atjaunošanas mūsu tauta ar lielu enerģiju un zinātkāri tiecas nostiprināt latviskās tradīcijas un ir atvērta arī jaunām vēsmām. Liela nozīme latviskās identitātes veidošanā ir dziesmai un dejai, ko raksturo regulāra Vislatvijas Dziesmu un Deju svētku tradīcija. Šīs tradīcijas sastāvdaļa kopš 1955.gada ir arī latviešu skatuviskā tautas deja vecākās paaudzes deju kopām, ko raksturo dejas 8 sievietēm un 8 vīriešiem. Šī tradīcija laika gaitā ir pierādījusi, ka nevar aptvert visus dejot gribošos seniorus, tāpēc Latvijā kopš 1999. gada sabiedriskās dzīves sastāvdaļa ir arī senioru dejas.
1999.gada janvārī Madonas pilsētā Laimdota Andersone, Vācijas senioru deju skolotājas Christa Schöningh iedvesmota, izveidoja pirmo senioru deju kopu Latvijā. 2001.gadā arī Cesvainē. Deju kopas tika dibinātas ar kultūras un izglītības darbinieku atbalstu. Šajā laikā tās aktīvi piedalījās semināros un pasākumos, lai iepazīstinātu ar senioru deju žanru.
2002.gada 1.oktobrī Rīgā notika 1. vispārējais seminārs "Senioru dejas" interesentiem no dažādiem Latvijas reģioniem. Seminārs bija veiksmīgs un 2003.gada 31.maijā Salaspilī notika 1. Starptautiskais senioru deju festivāls, kur piedalījās 10 deju kopas no Latvijas un 1 no Igaunijas. Festivāla dalībnieku prieks un mediju pozitīvās atsauksmes veicināja senioru deju tālākattīstību. Šajā laika periodā vislielākie šķēršļi bija pierādīt, ka senioru dejas žanrs ir patstāvīgs dejas žanrs. Grūtības saistītas ar gadu simtiem senas latviešu dejas tradīcijas laušanu, jo latviešu tautas dejas forma paredz, ka sieviete dejo ar vīrieti. Tomēr senioru deju saturam izdevās pievērst sabiedrības uzmanību situācijai, ka senioru paaudzē ir liels sieviešu pārsvars.
Ar tikpat lielu entuziasmu, kā attīstījās senioru deju kustība, mainījās arī senioru attieksme pašiem pret sevi. Prieks būt dejā veicināja strauju dejas vizuālā tēla veidošanos – katras senioru deju kopas dalībnieces vēlējās pārspēt cita citu ar deju tērpiem festivālos. Šī izpausme tērpā spilgti raksturoja vēlmi lauzt okupācijas režīma uzspiesto pelēcību. Spilgtie un sievišķīgie kostīmi, iespējams, veicināja lielo interesi un vēlmi iesaistīties senioru deju kustībā arī gados jaunākas sievietes. Un jau kustības sākumposmā veidojās paralēlais dejas žanrs – sieviešu dejas.
Latvijas senioru deju kopām tika izvēlēti īpaši nosaukumi: “Madonas dāmas”, “Dāmītes”, “Kamenes”, “Vējš ābeļziedos”, “Rietumvējš”, “Brīzīte”, “Gāte”, “Sniegaroze”, “Rudzupuķes”, “Magones”, “Līva”, “Saule” u.t.t.
Lielas grūtības sagādāja Latvijas senioru deju repertuāra izveide. Deju jaunrades konkursos aizvien piedāvāja skatuves dejas. Horeogrāfi, kuri bija ieguvuši izglītību padomju sistēmā uzskatīja, ka senioru deja, tāpat kā tautu deja, ir domāta skatuvei. Tas bija galvenais iemesls, lai 29 biedri 2006.gada 8.maijā dibinātu biedrību “Latvijas Senioru deju apvienība" (LSDA). Par tās valdes priekšsēdētāju tika ievēlēta Laimdota Andersone. Biedrības uzdevums bija veidot Latvijas senioru deju repertuāru, izglītot senioru deju kopu vadītājus, informēt Latvijas sabiedrību par senioru dejas aktualitāti.
Pirmie festivāli ārvalstīs, kuros piedalījās LSDA deju kopas, notika Tallinā Igaunijā 2008.gadā un 2009.gadā Kuopio mūzikas un mākslas festivālā Somijā, kurā pirmo reizi tika iekļauts senioru deju žanrs.
2010.gada maijā LSDA valdes priekšsēdētāja Laimdota Andersone un mūzikas pedagoģe Baiba Putniņa piedalījās 12.ISDC kongresā, kas norisinājās Žerardmērā (Francija). Piedaloties šajā un visos turpmākajos ISDC, Latvijas Senioru deju apvienības saturs bagātinās gan ar jaunu repertuāru, gan starptautisko pieredzi.
Kongress iedvesmoja biedrību meklēt sadarbības partnerus valsts institūcijās, bet, diemžēl, 2011.gadā tiek atteikta iespēja papildināt tradicionālos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkus ar senioru deju žanru.
No 2012. līdz 2014. gadam Latvijas senioru deju kustība strauji kļūst populāra:
• 2012. gadā apvienībā darbojas jau 45 deju kopas ar 32 senioru deju kopu vadītājiem. Gada laikā tālākizglītības kursā “Senioru deju metodika" studēja 25 skolotāji no Latvijas un viens no Igaunijas.
• Eiropas Savienības mājā Rīgā tika organizēta un izveidota izstāde “Senioru dejai Latvijā 12 gadi". Pārsteigums sabiedrībai ir senioru deju kopu rakstītās dienasgrāmatas un hronikas, kurās izpaužas pārdzīvotais ne tikai deju nodarbībās un festivālos, bet atspoguļojas arī sapņi, ilgas un dzīves pieredze.
• Starptautiskajā senioru deju festivālā “Puķu balle” Jūrmalā piedalās Austrijas senioru deju apvienības, Lietuvas un Igaunijas dejotāji.
• 2012.gadā ar 10 pedagogu delegāciju piedalījās Ziemeļvalstu senioru deju kongresā Alesundā (Norvēģija).
• Līdz 2017.gadam tiek organizēti starptautiskie senioru deju festivāli ”Baltijas jūra" uz “Tallink” kruīza prāmjiem “Isabelle” un “Romantika”.
• 2013.gadā tika uzsākta žurnāla “Senioru dejas” izdošana.
• 2014.gadā tradicionālajam senioru deju festivālam “Puķu balle”, kas notiek kūrortpilsētā Jūrmalā, Baltijas dejotājiem pievienojās arī dejotāji no Vācijas: Brēmenes, Štūras un Gütersloh, kopā 610 dalībnieki.
2015.gadā biedrība organizē pirmo sieviešu deju festivālu “Spīganu dejas ezera atspulgā”, kam piemērs tika ņemts no Igaunijas, kur šis deju žanrs ir iekļauts vispārējos Dziesmu un Deju svētkos.
Festivāliem dažādās norises vietās tika izveidoti īpaši scenāriji ar tiem atbilstošu literāru nosaukumu: “Puķu balle”, “Dāvana tev”, “Pasaule manī”, “Sapņu kuģis Angelika”, “Kūrmājas mistērijas”, “Dzīve kā šokolāde”, “Ar dejas līkločiem pa dzīvi”, “Dzintarā kaltie”, “Mans darba priekšautiņš”, “Dejas zem ozolu cepurēm”, “Dejo ar jūru un vēju”.
Ar 2016.gadu LSDA uzsāk jaunu senioru deju formu – dejas sēdus. Vācijas deju pedagoģes Christiane Raschke un Susanne Tams informatīvā seminārā izglītoja 25 topošos deju sēdus vadītājus. 2019.gadā deju pedagoģe Indra Spalviņa, piesaistot pašvaldību projektu finansējumu, uzsāk regulāru darbu dejās sēdus.
2023.gadā Laimdotas Andersones izveidotās biedrības vadību turpina viņas audzēkne Indra Spalviņa. Ar šo brīdi LSDA sākas jauns darba posms – gatavošanās ISDC 2026, kas pirmo reizi notiks Latvijā, Jūrmalā.
Sakām lielu paldies šī darba iedvesmotājiem: Vācijas senioru deju apvienībai, pedagogiem, dejotājiem, un visiem, kuri ir viesojušies Latvijā un laipni uzņēmuši pie sevis Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Somijā, Austrijā, Norvēģijā, Igaunijā.
Laimdota Andersone un Indra Spalviņa.